U.KANDERS: LU AKADĒMISKĀS SABIEDRĪBAS KODOLĀ VĒL VAR ATRAST IDEĀLISMA AIZMETŅUS – TĀTAD VISS VĒL NAV ZAUDĒTS MENTORINGA KONTEKSTĀ
LU Akadēmiskās Sabiedrības Kodolā Vēl Var Atrast Ideālisma Aizmetņus – Tātad Viss Vēl Nav Zaudēts Zinātnieku & Skolēnu Mentoringa Kontekstā
Mentor Uldis Kanders and his mentee Dace Andersone-Baerlocher at the ETH, Zuerich in Apr-2019. The long-lasting mentorship from both sides has been assessed as some kind of happiness. It was a highly exciting time filled with hard work by the mentee getting more and more professional and experienced in the aviation field, but there were sounds, colors, and smells as well.
1. Ideja par Zinātnieku & Skolēnu Mentoringa Programmu (Z&S-MP) neradās tukšā vietā. Tas bija RFC loģisks secinājums, veicot fotonikas nozares nākotnes prognozēšanu, izmantojot FORESIGHT metodi, skat. RFC-Bloga saites zemāk.
Pirms tam jau tika veikta apjomīga skolu izglītības datu analīze (PLE x 2-gadi) apmērā, kas atklāja skaudro patiesību par vidusskolu absolventu (kopskaitā 25443 skolēnu 2009, un 14477 skolēnu 2019 ) CE matemātikā un fizikā katastrofāli zemajiem sekmju rādītājiem, skat. diagrammas zemāk. ar negatīvu dinamiku 10 gadu griezumā.
Izrādījās, ka pati šaurākā vieta ir LV pieejamie cilvēkresursi ar fotonikas nozarei nepieciešamo kvalifikāciju. Un tas vispirmām kārtām ir matemātikas un fizikas pārzināšana ne jau tikai bakalaura līmenī. Fotonikas nozares attīstīšanai ir nepieciešama kvantu fizikas pārzināšana maģistra-doktora līmenī. Tieši fizikas un matemātikas depresīvais stāvoklis valstī bija tas, kas trigerēja ideju par Z&S-MP. RFC saprata, ka zinātnieki savā ziņā ir līdzatbildīgi par stāvokli fizikas un matemātikas jomās, un ka jādodas skolām palīgā tieši rūpēs par fotonikas nozares nākotni.
2. Vēl tikai viena ne visai glaimojoša atziņa par maniem amata brāļiem no LU Fizikas-Matemātikas-Optometrijas fakultātes (FMOF). Pēc diskusijas vēstuļu kopā lu.petnieki@lu.lv (19.-22.III) bija skaidri redzams, ka FMOF administrācija bija visai negatīvi novērtējusi RFC parādīšanos LU zinātnieku sabiedrībā ar aicinājumu zinātniekiem piedalīties Z&S-MP. Bija liels uztraukums, ka kādi tur ļaudis no RFC ir iztraucējuši FMOF ziemas miegu, jo it kā ar nevēlamām diskusijām par skolu izglītību traucējam zinātniekiem domāt par zinātni. Ironiski un reizē paradoksāli, ka tie ļaudis, kuriem pirmām kārtām vajadzētu ļoti uztraukties par zemajiem skolēnu sekmības rādītājiem matemātikā un fizikā, proti, FMOF, to vai nu nav vēl pamanījuši, vai arī vienkārši ignorē status-quo, iebāžot galvu smiltīs. Toties trauksmes cēlāji par to saņēma dziļu nosodījumu.
3. Vēstuļu kopā lu.petnieki@lu.lv diskusijā (19.-22.III) par mentoringa programmu piedalījās kopskaitā ap 40 diskusantu, kuru izteicās gan Pro, gan Contra atslēgā. Vairāki diskusanti, 10.-12.kl. bērnu vecāki, atzīstami adekvāti aprakstīja reālo stāvokli skolās, jo īpaši saistībā ar Skola2030. Taču bija arī akadēmiķi un profesori, kuri gandrīz vai naidīgi izturējās jau pret pašu ideju, ka zinātnieki varētu ziedot savu laiku skolēnu mentorēšanai. Te mazs citāts no akadēmiķa D.Ertsa teiktā; "Skolas šobrīd nāk virsū ar līgumiem par to lai LU darbinieki vadītu skolnieku pētniecisko darbu, citi prasa papildus lai kaut kādā veidā tiktu vadītas stundas skolās, piedāvā maksāt, piedāvā peldbaseinus un trenažierus par brīvu utt.....Mēs kaut ko cenšamies domāt šai virzienā, mums smagi ir piemeklēt darbus, ko var veikt bakalaura darbos, bet vēl smagāk ir atrast, ko skolnieks varētu izdarīt...Un te pēķšņi parādās aizkavējušies un pamodušies baltā ģērbušies Kanders un Beldavs ar to pašu ministrijas iniciatīvu, tikai ar citu nosaukumu un sāk pa tiešo strādāt ar LU darbiniekiem. Tak tēmu zolīduma pēc būtu vismaz pamainījuši. Un skolas vismaz cenšas ko sarunāt, vienoties ar struktūrvienībām."
4. Secinājumi ir tādi, ka visticamāk iedarbināt Z&S-MP prasīs milzu piepūli no ideālistiem un entuziastiem, kas ir gatavi brīvprātīgi strādāt Z&S-MP idejas vārdā. Tāpēc pozitīvi noskaņotajiem LV zinātnes smagsvariem šajā procesā būs izšķiroša loma, lai ideālisti netiktu vienkārši sabradāti vai sapīti ar LV-MKN vai ES regulām. Cerot uz eks-rektoriem un LZA īstenajiem locekļiem, mums, kas teikuši "JĀ" Mentoringa Programmai, varētu kaut kas izdoties. Tāpēc Jūsu atsaucība un atbalsts, I.Kalviņa sagaidāmā pozitīvā reakcija var būt ļoti izšķiroša daudzos jo daudzos momentos. Un nav jau runa tikai par fiziku un matemātiku, kuras pašreiz atrodas īpaši kritiskā stāvoklī. Ar Z&S-MP tiek saprastas visas 7 mācību jomas, ko paredz Skola2030, un harizmātisku zinātnieku piesaisti skolu visām šīm jomām akadēmiskās vides atkopšanai.
XXXXXX
Labdien, a.god. Kolēģi Zinātnieki,
te Uldis Kanders no LU&RTU. Esmu pārliecināts, ka vairumu no mums satrauc skolēnu zināšanas un prasmes beidzot vidusskolas posmu, jo īpaši talantīgākie skolēni, kurus ilgtermiņā mēs gribētu redzēt kā mūsu studentus, doktorantus un visbeidzot arī kā savus jaunos kolēģus. Akadēmiskā situācija vispārizglītojošajās skolās no gada uz gadu jau ilgstoši parāda negatīvu dinamiku, kā to parāda diagrammu zemāk.
Piem., vidējā atzīme 14477 skolēniem 2019.g. noslīdēja līdz 32,7 %-līmenim Centralizētajā eksāmenā (CE) matemātikā pēc 12-gadu ilgas mācīšanā. Tas ir uzskatāms par katastrofālu izglītības sistēmas rezultātu un reizē pazemojošu visai valstij. Viena skolēna izglītošanas izmaksas 12 gadu periodā (1.-12.kl.) sastāda apt.18000-20000 €, kas CEM gadījumā rezultējas ar novērtējumu 32-33 %-līmenī. Tādā veidā ārkārtīgi neefektīvi un zināmā mērā arī bezatbildīgi tikuši izniekoti 300 M €.
Jau 10 un vairāk gadus ilgi tiek praktizēts t.s. CE 5%-slieksnis, kas nozīmē to, ka CE ir nokārtots sekmīgi, ja skolēns ir pārvarējis šo slieksni. Manā izpratnē šis CE 5%-slieksnis, kā ļoti spēcīgs skolēnu demotivējošs faktors, ir pats galvenais skolu izglītības sistēmas akadēmiskās katastrofas cēlonis. Analizējot CEM uzdevumu struktūru (A-B-C-daļas), viegli pārliecināties, ka A-daļas uzdevumus var izpildīt ar minēšanas metodi, vai arī izmantojot metamo kauliņu. Tādā veidā var iegūt ne tikai nepieciešamos 5 kop%, sliekšņa pārvarēšanai, bet pat sasniegt 11 kop%-līmeni, kas jau ir visai cienījami (1,1 balle 10-skalā).
Lai uzlabotu akadēmisko klimatu skolās, Rīgas Fotonikas Centrs (RFC) sadarbībā ar projektu Skola 2030 piedāvā šo problēmu risināt, izveidojot Zinātnieku & Skolēnu mentoringa programmu. Šobrīd tiek apzināta zinātnieku gatavība iesaistīties šādā programmā. Tas jau ir uzsākts LU un RTU. Ar šo tekstu es uzrunāju Jūs - ikvienu VeA un VSRC zinātnieku neatkarīgi no zinātniskās darbības jomas un aktuālā akadēmiskā statusa. Plānots, ka zinātnieks mentorētu vienu vai vairākus skolēnus, veltot tam pāris stundas mēnesī - 20 stundas gadā, ko cienījami varētu arī apmaksāt. Digitālie rīki un IT-platformas jau tagad ļauj to darīt efektīvi, atļaujot audio-video-datu saziņu ar skolēniem no visas Latvijas.
Aicinu Jūs atsaukties šai iniciatīvai! Atgādināšu, ka Nobela prēmijas laureāti savu līdzdalību mentoringa programmās ir uzskatījuši par pilnīgi pašsaprotamu aktivitāti un mentorēšanu veikuši gadu desmitiem ilgi -
Informācijas apzināšanai nepieciešams aizpildīt īsu anketu spiežot šeit. No Jūsu atsaucības atkarīga šīs iniciatīvas virzība arī projekta Skola 2030 ietvaros, tādējādi veicinot Skola2030 projekta sekmīgu izpildi finiša fāzē un skolu akadēmiskās vides atkopšanos no dziļās depresijas. Ja Jūs varat atrast vairāk sava dārgā laika un Jūs interesē uzzināt ko-vairāk par šo iniciatīvu, tad zemāk varam atrast papildus informācijas avotus RFC-Blogā:
Paldies par izpratni un Jūsu laiku (20-25 s), aizpildot un iesniedzot anketu.
Zinātnieku & Skolēnu mentoringa programmas RFC vadības grupas vārdā,
Uldis Kanders
Comments
Post a Comment