NOBELA LAUREĀTA R.LEFKOWITZ MENTORĒŠANAS 10 ZELTA LIKUMI: #3 – NO MAZĀKĀS SKOLĒNA INTEREŠU DZIRKSTELĪTES UZPŪT ENTUZIASMA LIESMAS
No mazākās skolēna interešu dzirkstelītes uzpūt entuziasma liesmas. Pirmais un otrs padoms, ko es sniedzu jaunajiem savas laboratorijas locekļiem pirmajā dienā, ir: "Jūs varat strādāt pie jebkura projekta, ja vien ir izpildīti divi nosacījumi: pirmkārt, jums jābūt ļoti saviļņotiem par savu projektu, un, otrkārt, man vajadzētu būt tikpat ļoti saviļņotam par jūsu projektu." Šie divi nosacījumi nav pietiekami, lai projekts būtu veiksmīgs, bet tie ir nepieciešami. Zinātniskajā pētniecībā 90-procentos gadījumu iznākums ir neveiksmīgs, tāpēc studenti nereti viļās un pārtrauc darbu pie projekta, ja lietas nevirzās uz priekšu tik sekmīgi, kā bija sākotnēji iedomājušies. Tāpēc mentoram ir būtiska loma šajos šaubu brīžos noturēt studentus tonusā, turēt viņus gandrīz vai uz rokām, lai studenti varētu pārdzīvot grūtos laikus un turpināt koncentrēties uz jauniem projektiem.
Daudzus gadus pēc tam, kad viens no maniem palīgiem devās uz Kornela universitāti, lai vadītu savu pētniecības grupu, viņš man atzinās, ka savā laikā kopā ar mani viņam esot bijusi sajūta, ka strādis pie vissvarīgākā projekta laboratorijā. Tomēr tanī pat laikā, aprunājoties ar citiem cilvēkiem laboratorijā, viņš saprata, ka katrs no viņiem ar pilnu pārliecību uzskata, ka strādā pie vis nozīmīgākā projekta. Un patiesībā, kad es atsevišķi runāju ar katru no šiem cilvēkiem par viņa eksperimentiem un projektiem, visai ticami es droši vien pats arī ticēju tam brīnumam, kad tieši viņa projekts bija pats svarīgākais. Es netēloju, es psihiski arī biju patiesībā tik saviļņots, un tāds es arī runāju ar studentiem, mana kaislība un aizrautība ar projekta ideju bija tā kas pārliecināja studentus un iekvēlināja viņos līdzīgu kaislību un uzvēdīja milzīga entuziasma dzirkstis, kas tūlīt uzliesmoja. Šādas kopīgas viltības starp darbaudzinātāju un studentu vai praktikantu var būt ļoti spēcīgi motivatori jauniem zinātniekiem, kas nereti noved pie sasniegumiem, kas pārsniedz to, ko viņi sākotnēji uzskatīja par neiespējamu.
Entuziasms ir jāsabalansē ar stingrību. Manis paša pirmie divi mentori, Džesijs Ross un Ira Pastan Nacionālajā veselības aizsardzības institūtā, pārstāvēja šo abu ideālu personificēšanu. Džesijs bija vienmēr pilns ar entuziasmu – kā misters Entuziasms: viņš jūsmoja par manu soli, par katru eksperimentu un iegūtajiem datiem – oh-un-ah! Novērtējums par visu, ko es viņam parādīju. Turpretī Ira Pastan gandrīz nekad nebija sajūsmināts. Kad es parādīju viņam datus, viņš mani vienkārši apklusināja, vai es esmu veicis attiecīgās datu kontroles procedūras. No galvas izgājis, Ira Pastan varēja nosaukt 10 dažādus iemeslus, kāpēc kāds rezultāts varētu būt pilnīgs artefakts. Pēc daudziem gadiem, kad es pats kļuvu par mentoru, es darīju visu iespējamo, lai apvienotu Džesija entuziasmu ar Ira Pastan precizitātes un stingrības taktiku. Praktikantiem vai studentiem ir nepieciešams, lai abas šīs sastāvdaļas sabalansētā veidā būtu klātesošas mentora darbā.
Comments
Post a Comment